Augu kaitēkļi jūnija vidū

Augu slimību un kaitēkļu pazīmes novērojamas pavisam agrā to invāzijas stadijā – tad to ierobežošana ir daudz vienkāršāka nekā tiem masveidā savairojoties. Lai nepalaistu garām brīdi, kad vēl iespējams cīnīties ar kaitīgajiem organismiem, svarīgi sekot līdzi prognozēm, novērojumiem un pievērst uzmanību monitoringa datiem. Svarīgi arī konstatēt kaitīgā organisma klātbūtni pareizi, lai varētu izvēlēties atbilstošākos augu aizsardzības līdzekļus. Ja vēlaties ierobežot kaitīgos organismus minimāli lietojot ķīmiskos preparātus, svarīgi ievērot tīrību un kārtību dārzā, kā arī pareizu augu agrotehniku – kā to izdarīt rakstīts agrāk.

Valsts augu aizsardzības dienests, no 11. līdz 17. jūnijam 2012. gadā veicot kaitīgo organismu monitoringu Latvijā, konstatējis sekojošo (dārzkopības kultūraugiem):——————————————————————————————————————–

Kartupeļi dīgšanas līdz piecu stublāja sāndzinumu stadijās. Vietām konstatētas rizoktoniozes pazīmes. Kartupeļu lapgrauža olu dējumi konstatēti vairākos novērotajos laukos (iepriekš vienā laukā), pieaugušās vaboles konstatētas vairumā novēroto lauku. Vienā stādījumā Dobeles novadā konstatētas laputis.
Ābelēm pēcziedes nobire līdz augļaizmetņu diametrs 20mm. Dažos novērotajos dārzos konstatētas kraupja un ābeļu lapu pelēkplankumainības pazīmes uz ābeļu lapām. Lidošanu turpina ābolu tinējs, nedēļas laikā feromonu slazdos notverti 3-24 tauriņi. Feromonu slazdā notverti 2-14 (iepriekš 16) pīlādžu tīklkodes tauriņi. Vairākos dārzos konstatētas ābeļu lapu blusiņas, laputis, pamanāmi ābeļu ziedu smecernieka bojātie ziedi, konstatēti ābeļu lapu tinēja, ābeļu tīklkodes, ābeļu lapu pasviļņa un mazā salnas sprīžmeša kāpuru bojājumi.
Bumbierēm pēcziedes nobire līdz augļaizmetņi sasnieguši 20mm. Uz lapām vietām parādās bumbieru lapu brūnplankumainības un bumbieru kraupja pazīmes. Konstatēti lapu koku tinējsmecernieka bojājumi. Vienā dārzā Tukuma novadā pieaugusi bumbieru lapu blusiņas izplatība (94%), sastopami kāpuri un uz lapām atrodami olu dējumi. Tas nozīmē, ka attīstību sāk otrā paaudze.
Jāņogām, upenēm 90% no ogaizmetņiem izveidojušies. Konstatēti jāņogulāju stiklspārņa, lapu tinēja un sarkanpangu laputu bojājumi. Atsevišķas upenes invadējušas upeņu pumpuru ērces un jāņogulāju pumpuru kodes kāpuri. Upenēm konstatētas ogulāju stabiņrūsas un lapu sīkplankumainības pazīmes.
Ķiršiem ogu attīstības sākums. Konstatēta kauleņkoku sausplankumainība. Ķiršu lapas vietām bojājis ābeļu lapu pasvilnis, vietām uz lapām barojas ķiršu – madaru laputis.
Plūmēm ogu attīstības sākums. Atsevišķos stādījumos konstatētas kauleņkoku sausplankumainības pazīmes. Konstatēti augļu koku tīklkodes bojājumi, sastopamas laputis. Konstatēti zāģlapseņu kāpuru bojājumi. Feromonu slazdā nedēļas laikā ielidojuši 36 (iepriekšējā nedēļā 8 ) plūmju augļu tinēja tauriņi.
Avenēm ziedēšanas sākums līdz beigas. Konstatētas aveņu mizas plaisāšanas un aveņu lapu baltplankumainības pazīmes. Sastopami pieaugušie aveņu ziedu smecernieki un pamanāmi to kāpuru bojājumi. Zemenēm pilnzieds līdz izveidojušās pirmās zaļās ogas, uz lapām konstatētas baltplankumainības un brūnplankumainības pazīmes. Uz augiem konstatēti aveņu ziedu smecernieki un zemenāju lapgrauzis.
Sīpoliem izveidojušās piecas lapas. Bojājumus izdara sīpolu lakstu puskodes kāpuri.
Zirņiem pirmo pumpuru parādīšanās. Konstatētas neīstās miltrasas pazīmes.
Galviņkāposti trīs lapu līdz galviņu veidošanās sākuma stadijā, sastopami spradži un vienā laukā konstatēti kāpostu agrās mušas kāpuru bojājumi.

Ziemas rapsim pāksteņu attīstības sākums līdz beigas. Krustziežu sausplankumainība konstatēta 80% (iepriekšējā nedēļā 61%) gadījumu. Neīstās miltrasas izplatība nenozīmīga. Vienā no novērotajiem laukiem konstatētas baltās puves pazīmes. Krustziežu spīduļi joprojām sastopami, bet bojājumus nenodara, konstatēti krustziežu stublāju smecernieka un pāksteņu pangodiņa bojājumi.
Vasaras rapša sējumi sasnieguši trešā lapiņu pāra attīstību līdz ziedēšanas sākumu. Atsevišķos laukos konstatētas neīstās miltrasas pazīmes. Lielākajā daļā sējumu sastopami spradži. Uz ziedpumpuriem pusē no novērotajiem laukiem konstatēti krustziežu spīduļi.

Informācija sagatavota pēc VAAD kaitīgo organismu monitoringa datiem.

———————————————————————————————————————

Kartupeļi

rizoktonioze jeb melnais kraupis (Rhizoctonia solani)

Citi nosaukumi: Baltkāja ( uz stublāja)
Melnais kraupis (uz bumbuļiem)
Rizoktonioze ( uz lapām)

Ierosina – sēnes (Rhizoctonia solani)
Bojā –kartupeļus.
Pazīmes novērojamas visās attīstības stadijās.
Zudumi- ļoti izplatīta un postoša, zudumi līdz 30%.
Simptomi – bojā gan veģetējošu augu, gan izraisa asnu nekrozes, gan melno kraupi uz bumbuļiem. Asnu nekroze-asnu galotnes melnas un atmirst, galotnes lapas ieritinās un viegli dzeltē. Lapu padusēs veidojas daudz sīku lapiņu un lapu padusēs dažreiz veidojas bumbulīši. Baltkāja – uz stublāja pamatnes veidojas pelēkbalta sēņotne-volvokveida. Melnais kraupis – uz bumbuļiem sausas melnas kreveles, jaunajā ražā veidojas daudz sīku, nepareizas formas bumbuļi.
Pārziemo – bumbuļos, augsnē, uz augu atliekām.
Inficējas – veģetācijas laikā, bet it īpaši rudenī, ja pēc lakstu nokalšanas, vai novākšanas bumbuļi vēl ilgi stāv augsnē gaidot ražas novākšanu.
Veicina – mitras augsnes, zema augsnes temperatūra, nokavējot novākšanas termiņus
Ierobežošana:
- augu maiņas ievērošana;
- vesels sēklas materiāls;
- sēklu kodināšana.
Veģetācijas laikā šo slimību ierobežot nevar!

Kartupeļu lapgrauzis (Leptinotarsa decemlineata)
Citi nosaukumi: Kolorado vabole
Saimniekaugi – kartupeļi, baklažāni, tomāti, tabaka u.c.
Bojājumi – vaboles un kāpuri lapās izgrauž neregulārus robus. Stipras invāzijas gadījumā lapas nograuž gandrīz pilnīgi, neskartas paliek tikai lapu resnākās dzīslas un stublāji.
Saimnieciskā nozīme – atsevišķos gados parādās masveidā, it īpaši nelielos kartupeļu stādījumos. Parasti bojā laukumveidā.
Bioloģija: Gadā attīstās 1 paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus, mātītes dēj olas lapu apakšpusē, grupās pa 33-40. Izšķīlušies kāpuri uzturas vienkopus un grauž kartupeļu lapas. Sevišķi intensīvi barojas trešā un ceturtā auguma kāpuri. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie iekūņojas augsnē un parasti augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Ja trūkst barības, vaboles ielien augsnē un normāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem, septembrī, kad laiks kļūst vēsāks, vabolēm augsnē iestājas diapauze, kas var turpināties līdz 3 gadiem.
Dabiskie ienaidnieki – olas iznīcina – mārītes, zoofāgās blaktis, zeltactiņas.Kāpurus- kukaiņēdāji putni. Mitrā laikā kāpuri nereti saslimst un iet bojā.
Dabisko ienaidnieku nozīme kartupeļu lapgrauža skaita ierobežošanā ir neliela.
Pārziemo – vaboles augsnē, parasti 30-35 cm dziļumā, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem var ziemot 1 m dziļumā.
Veicina attīstību – silts un sauss laiks.

Ierobežošana:
- Par kartupeļu lapgrauža savairošanās gaitu var spriest pēc vaboļu un izdēto olu daudzumu uz kartupeļu lapām.
- Ja dīgstu fāzē vai 10-15 cm garos stublājos, invadēti 1-3% ceru.
- Ja drīz pēc kāpuru izšķilšanās lapu virsma vidēji nograuzta 8-10% apmērā, tad jālieto insekticīdi.
- Ja vaboles pavasarī kartupeļu stādījumā novērojama lielā skaitā ( vidēji 5-8% un vairāk invadētu augu), nekavējoši jālieto insekticīdi vaboļu apkarošanai.
- Nelielos stādījumos olu dējumus un kāpurus var iznīcināt mehāniski (nolasot).

Laputis – par laputīm rakstīts agrāk šeit.

Ābelēm

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis)
Citi nosaukumi: Fusicladium dendriticum, Spilocaea pomi, Venturia sp.

Ierosina– sēnes (Venturia inaegualis)
Bojā –ābeles.
Pazīmes novērojamas uz lapām un augļiem
Zudumi- izplatītākā un postīgākā ābeļu slimība, tās rezultātā samazinās raža un tās kvalitāte.
Simptomi – uz lapām sākumā dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni plankumi ar tumšu, samtainu apsarmi. Plankumu centrā audi atmirst un kļūst pelēki. Ja inficēšanās notiek pavasarī, tad plankumi ir lielāki, bet ja vēlāk, vasarā, tad sīkāki. Plankumi labāk redzami lapas virspus. Augļi, ja tie agri inficējušies, izveidojas kropli, bojājuma vietā augļi sacietē, pārkorķojas un saplaisā. Tiek inficēti ziedkāti un ziedi, kā rezultātā ziedi priekšlaicīgi nobirst un neveidojas augļi. Bojātās lapas un augļu aizmetņi priekšlaikus nobirst, inficētie augļi slikti uzglabājas, tos pastiprināti bojā augļu puves.
Pārziemo – uz nobirušām lapām, uz augu atliekām.
Veicina –silts ap +20°C un mitrs laiks.
Ierobežošana:
- Veco lapu iznīcināšana;
- Jāaudzē izturīgas šķirnes:
- Fungicīdu pielietojums.

Fungicīdu smidzināšana visefektīvākā ir, ja pirmais smidzinājums notiek tieši pirms asku sporu masveida izlidošanas. Bet lai aizsargātu kokus no iespējamās sekundārās infekcijas, īpaši mitrās vasarās, nepieciešami atkārtoti smidzinājumi.

Ābeļu lapu pelēkplankumainība (Mycosphaerella pomi)
Citi nosaukumi: Phoma macrostoma, Phyllosticta mali

Ierosina – sēnes (Mycosphaerella pomi)
Bojā –ābeles.
Pazīmes novērojamas uz lapām, retāk uz augļiem.
Zudumi- sastopama visos dārzos. Slimības rezultātā samazinās fotosintezējošā virsma.
Simptomi – pazīmes parādās vasaras sākumā vai vidū. Uz lapām sākumā ir nelieli, brūni, vēlāk pelēki plankumi, ar raksturīgu tumšu apmali. Uz rudens pusi plankumu centrā novērojamas tumšas piknīdas. Plankumu vietās lapu audi sakalst un nereti izkrīt, pie stipras infekcijas lapas priekšlaicīgi nobirst.
Pārziemo – nobirušajās lapās.
Veicina – silts un mitrs laiks.
Ierobežošana:
- Pareiza dārza kopšana;
- Nobirušo lapu aizvākšana;
- Fungicīdu lietošana (Latvijā pašlaik nav reģistrēts šāds lietojums).

Ābolu tinējs (Cydia pomonella)
Citi nosaukumi: Carpocapsa pomonella

Saimniekaugi – ābeles, bumbieres.
Bojājumi – kāpuri pēc izšķilšanās iegraužas augļos un graužas sēklu kameru virzienā. Izgrauztās ejas parasti pildītas ar ekskrementiem. Sēklas auglī tiek pilnīgi izēstas.
Saimnieciskā nozīme – augļu kvalitāte pazeminās, daļa priekšlaikus nobirst, bojātie augļi glabāšanai nederīgi.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Maijā ziemošanas vietā iekūņojas, pēc apmēram 30 dienām izlido tauriņi. Mātīte dēj olas uz augļiem, bet ja to nav tad uz lapām un dzinumiem. Kāpuri izšķiļas jūnija otrajā pusē. Neilgu laiku uzturas augļa virspusē un iegraužas tajos. Viens kāpurs var izgrauzt vairākus augļus. Pieaudzis kāpurs jūlija beigās atstāj augli un uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – kāpuri kokonos uz augļu kokiem, augļu glabātavās.
Dabiskie ienaidnieki– skudras, lapsenes, plēsīgās blaktis, zeltactiņas, spīļastes, putni, plēsīgie posmkāji, sikspārņi, u.c..
Ierobežošana:
- Kritušie āboli sistemātiski jāsavāc un jālikvidē.
- Jūlijā ap koku stumbriem zem sazarojumiem izliek ķeramās jostas. Tās noņem novembrī un iznīcina.
- Vēlu rudenī vai agri pavasarī no ābeļu stumbriem notīrot vecās mizas plēksnes, sūnas un ķērpjus.
- Jāpiesaista kukaiņēdāju putni augļu dārzam.
- Tauriņus vakaros un naktīs var izķert ar ultravioletās gaismas ķeramslazdiem.
- Insekticīdu lietošana pēc kāpuru izšķilšanās maksimuma.

Pīlādžu tīklkode (Argyresthia conjugella)
Saimniekaugi – pīlādži, ābeles, ievas, oši.
Bojājumi – kāpuri grauž pumpurus, vēlāk skeletē jaunās lapas, tās nobrūnē, sakalst. Kāpuri pārceļo uz zaru galiem, saauž vairākas lapas kopā , izveidojot lapu satīklojumu. Ja kāpuru daudz tie var mazākiem kokiem apgrauzt visas lapas.
Saimnieciskā nozīme – viens no bīstamākajiem ābeļu kaitēkļiem. Masveida savairošanās novērojama ik pēc 4-6-8 gadiem. Masveidā savairojas, kad pīlādžiem maz ogu, bojāti 50% un vairāk ābolu. Bojātie augļi kļūst rūgti, tiem slikta kvalitāte.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pirmie tauriņi izlido jūnijā, tie lido līdz pat vasaras beigām. Olas dēj no jūnija līdz pat augusta vidum uz augļiem. Izšķīlušies kāpuri sākumā alo zem mizas, vēlāk grauž ābolu mīkstumu un pat sēklas. Vienā auglī var iegrauzties vairāki desmiti kāpuru. Kāpurs attīstās vienā auglī 30 dienās. Pieauguši kāpuri pa pavedienu nolaižas uz augsnes, tur atrod ziemošanas vietas. Grūti apkarojams kaitēklis.
Pārziemo – kūniņas zemsedzē, augsnē, uz koku stumbriem.
Ierobežošana:
- Ja paredzama liela pīlādžogu raža, tad pīlādžu tīklkodes bojājumi nebūs nozīmīgi.
- Pašlaik Latvijā nav reģistrēts neviens augu aizsardzības līdzeklis šī kaitēkļa ierobežošanai.

Ābeļu lapu blusiņas (Psylla mali)
Saimniekaugi – ābeles, bumbieri, vilkābeles, pīlādži u.c..
Bojājumi – sūc augu sulu, izraisot ziedu un lapu nobiršanu, novājina visu augu, dzinumi saīsināti, raža samazinās. Augi pārklājas ar lipīgiem lapu blusiņu izdalījumiem, uz tiem savairojas kvēpsarmas sēne.
Saimnieciskā nozīme – Vecos, nekoptos dārzos savairojas masveidā. Visvairāk bojā ābeles.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Kāpuri šķiļas pumpuru briešanas un plaukšanas laikā, ielien starp plaukstošajām lapiņām, ziediem un sūc augu sulu. Vasaras vidū blusiņas ir pieaugušas, tās pārceļo uz vainaga ārējām daļām un tur dzīvo līdz rudenim un dēj olas. Ziemojošās olas iztur līdz – 40°C salu.
Pārziemo – olas uz jaunākiem augļu koku zariem.
Ierobežošana:
-Insekticīdu lietošana, ja pavasarī uz 1 m augļzariņu ir 300-500 olu.

Laputis - par laputīm rakstīts agrāk šeit.

Ābeļu ziedu smecernieks (Anthonomus pomorum)
Saimniekaugi – ābeles, bumbieri, vilkābeles.
Bojājumi – kāpuri izēd ziedpumpurus, vainaglapas neatveras, nobrūnē. Jaunās vaboles lapās izgrauž nelielus caurumus.
Saimnieciskā nozīme – viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem. Bieži savairojas masveidā, ik pēc 3 vai 4 gadiem. Masveida savairošanās laikā sabojā 55-80% ziedpumpuru.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī iestājoties siltam laikam (vidējā diennakts t° 6°C), vaboles atstāj ziemošanas vietas un pārvietojas ābeļu vainagā. Ziedpumpuru izvirzīšanās laikā dēj olas, pa vienai katrā ziedpumpurā. Pēc apmēram nedēļas izšķiļas kāpuri, tie trīs nedēļas pieaug un bojātajā ziedpumpurā iekūņojas. Pēc 6-12 dienām izkūņojas jaunās vaboles. Tās barojas uz augu lapām un rudenī uzmeklē ziemošanas vietas. Aukstās ziemās, kad temperatūra ilgu laiku ir zem -30°C, uz stumbra ziemojošās vaboles iet bojā.
Pārziemo – vaboles augsnē, zem nobirušām lapām, mizas plaisās.
Dabiskie ienaidnieki – zvirbuļi, zīlītes, dadzīši, parazītlapsene, kāpurlapsene un spožlapsene.
Ierobežošana:
- Uz ābeļu stumbriem uzliekot ķeramās jostas – jūlija sākumā un tās noņemot un iznīcinot oktobrī vai novembrī.
- Mazos dārzos var nolasīt un iznīcināt kāpuru bojātos ziedus.
- Jāpiesaista dārziem kukaiņēdāji putni.
- Insekticīdu lietošana – īsi pirms smecernieki sāk dēt olas.

Ābeļu lapu tinējs (Argyroploce variegana)
Citi nosaukumi: Olethreutes variegana
Saimniekaugi – ābeles, bumbieres, ķiršus, plūmes u.c. lapu kokus.
Bojājumi – kāpuri pavasarī apgrauž ziedpumpurus, vēlāk lapas un ziedkopas satīklo čemurveidā , bet tajos neuzkrājas ekskrementi. Dažreiz satin vienu lapu.
Saimnieciskā nozīme – reizēm savairojas masveidā. Sevišķi kaitīgs ābelēm.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī kāpuri iegraužas plaukstošajos pumpuros, bet vēlāk satīklo un grauž lapas. Jūnijā kāpuri iekūņojas lapu satīklojumā un kūniņa attīstās 10-15 dienas. Imago izlido jūnija otrajā vai trešajā dekādē. Mātītes olas dēj pa vienai uz lapām un augļiem. Pēc 10-15 dienām izšķiļas kāpuri, kas skeletē lapu apakšpusi, dažreiz grauž augļu virsmu. Kāpuri divas reizes maina ādu, tad uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – kāpuri kokonos.
Dabiskie ienaidnieki – parazītiskie plēvspārņi, plēsīgie posmkāji, putni.
Ierobežošana:
- Jāpiesaista kukaiņēdāju putni augļu dārzam.
- Insekticīdu lietošana nepieciešama, ja rožu lapu tinējs savairojas lielā skaitā. Tie jālieto pēc tinēja kāpuru izšķilšanās.

Ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus)
Citi nosaukumi: Hyponomeuta malinellus

Saimniekaugi – rožu dzimtas augļu koki.
Bojājumi – kāpuri grauž pumpurus, vēlāk skeletē jaunās lapas, tās nobrūnē, sakalst. Kāpuri pārceļo uz zaru galiem, saauž vairākas lapas kopā , izveidojot lapu satīklojumu. Ja kāpuru daudz tie var mazākiem kokiem apgrauzt visas lapas.
Saimnieciskā nozīme – viens no nozīmīgākajiem ābeļu kaitēkļiem. Savairojas pēc siltām ziemām.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pumpuru plaukšanas laikā atstāj ziemošanas vietas. Barojas 30-50 dienas. Jūnija beigās vai jūlija sākumā iekūņojas saaustajās ligzdās paralēli cits citam. Pirmie tauriņi izlido jūlija sākumā, intensīvāk tie lido vakaros. Mātītes dēj olas uz zariem, dējumus nosedzot ar gļotainu izdalījuma masu. Kāpuri olās attīstās jau rudenī, bet neatstāj olu apvalkus un ziemo.
Pārziemo – kāpuri olu apvalkos.
Dabiskie ienaidnieki –parazītlapsene, kāpurlapsene, spožlapsene, kāpurmuša, plēsīgās blaktis, mārītes, zeltactiņas.
Ierobežošana:
- Insekticīdu lietošanu – var noteikt pēc jauno kāpuru ligzdu daudzuma ābeļu vainagā.

Ābeļu lapu pasvilnis (Simaethis pariana)
Saimniekaugi – invadē ābeles, bumbieres, pīlādžus u.c. lapu kokus.
Bojājumi – kāpuri skeletē lapas, kas vēlāk kļūst brūnas (it kā apdedzinātas). Lapu malas nedaudz savilktas ar zīda pavedieniem.
Saimnieciskā nozīme – masveidā savairojas periodiski, bet pēdējos gados reti.
Bioloģija- Tauriņi lido maija vidū un beigās. Vairāk noposta tos dārzus, kas atrodas bērzu tuvumā.
Pārziemo – kūniņas ziemo zem mizas vai nobirušām lapām.
Ierobežošana:
-Insekticīdu lietošana nepieciešama ļoti reti, tos iznīcina apkarojot biežāk sastopamos kaitēkļus.

Mazais salnas sprīžmetis (Operophtera brumata)
Citi nosaukumi: Cheimatobia brumata
Saimniekaugi – ābeles, lapu koki, krūmmellenes.
Bojājumi – kāpuri bojā plaukstošos pumpurus, lapas, ziedus un jaunos auglīšus. Sākumā izgrauzumi ir nelieli, bet vēlāk nograuž gandrīz visu lapas plātni, lapas nedaudz savelkot ar zīda pavedieniem.
Saimnieciskā nozīme – savairojas ik pēc 8-11 gadiem. Masveida savairošanās laikā lapas tiek nograuztas pilnīgi.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī pumpuru plaukšanas laikā izšķiļas kāpuri, kas iegraužas plaukstošajos pumpuros. Pieaugušie kāpuri jūnijā augsnes virskārtā iekūņojas. Tauriņi iznāk tikai septembra beigās, oktobra sākumā. Tad mātītes rāpjas pa stumbru vainagā un izdēj pumpura tuvumā pa oliņai. Tauriņi sastopami līdz salam.
Pārziemo – olas un augļu koku jaunajiem zariņiem pumpuru tuvumā.
Dabiskie ienaidnieki – putni.
Ierobežošana:
- Jāpiesaista kukaiņēdāju putni augļu dārzam.
- Insekticīdu lietošana.

Bumbierēm

Bumbieru lapu brūnplankumainība (Diplocarpon maculatum)
Citi nosaukumi: Cidoniju lapu plankumainība, Entomosporium maculatum
Ierosina – sēnes (Diplocarpon maculatum)
Bojā –bumbieres.
Pazīmes novērojamas uz lapām ,retāk augļiem.
Zudumi- biežāk kokaudzētavās, retāk ražojošajos stādījumos. Postīga bumbierēm līdz 2 gadu vecumam, lai gan sastopama vecākiem kokiem. Slimības rezultātā lapas priekšlaicīgi nobirst, kas samazina pieaugumu.
Simptomi – uz lapām vasaras sākumā sīki brūni plankumi, kas izkaisīti pa lapas virsmu, bet vēlāk saplūstot pārklāj lapas plātnes lielāko daļu. Tie ir labi redzami gan lapas apakšpusē, gan virspusē. Vēlāk lapas brūnē un nobirst.
Pārziemo – nobirušajās lapās, dzinumos.
Veicina – optimāla temperatūra +20-30°C, gaisma.
Ierobežošana:
- Jāievēro augu seka;
- Pareiza dārza kopšana;
- Nobirušo lapu aizvākšana;
- Fungicīdu lietošana.

Bumbieru kraupis (Venturia pyrina)
Citi nosaukumi: Venturia sp.
Ierosina – sēnes (Venturia pyrina)
Bojā –bumbierus.
Pazīmes novērojamas uz lapām, augļiem, dzinumiem.
Zudumi – izplatītākā un postīgākā bumbieru slimība, tās rezultātā samazinās raža un tās kvalitāte.
Simptomi – uz lapām sākumā dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni plankumi ar tumšu, samtainu apsarmi. Plankumu centrā audi atmirst un kļūst pelēki. Ja inficēšanās notiek pavasarī, tad plankumi ir lielāki, bet ja vēlāk, vasarā, tad sīkāki. Plankumi labāk redzami lapas apakšpusē. Augļi, ja tie agri inficējušies, izveidojas kropli, bojājuma vietā augļi sacietē, pārkorķojas un saplaisā. Uz dzinumiem vispirms parādās mizas uzbriedumi, kas vēlāk pārklājas ar sīkām plaisiņām Dzinumi slikti aug un var atmirt. Tiek inficēti ziedkāti un ziedi, kā rezultātā ziedi priekšlaicīgi nobirst un neveidojas augļi. Bojātās lapas un augļu aizmetņi priekšlaikus nobirst, inficētie augļi slikti uzglabājas, tos pastiprināti bojā augļu puves.
Pārziemo – uz nobirušām lapām, uz augu atliekām.
Veicina –silts ap +20°C un mitrs laiks.
Ierobežošana:
- Veco lapu iznīcināšana;
- Jāaudzē izturīgas šķirnes:
- Fungicīdu pielietojums.

Fungicīdu smidzināšana visefektīvākā ir, ja pirmais smidzinājums notiek tieši pirms asku sporu masveida izlidošanas. Bet lai aizsargātu kokus no iespējamās sekundārās infekcijas, īpaši mitrās vasarās, nepieciešami atkārtoti smidzinājumi.

Lapu koku tinējs (Byctiscus betulae)

Citi nosaukumi: Lapu koku tinējsmecernieks
Saimniekaugi – bumbieri u. c. lapu kokus.
Bojājumi – vaboles plaukstošos pumpuros un lapās izgrauž ieapaļus, dziļus robus. Vēlāk cigārveidā satin 6-8 lapas, kas pakāpeniski savīst un nobrūnē (nomelnē).
Saimnieciskā nozīme – dažreiz savairojas lielā skaitā.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Ziemošanas vietas atstāj, kad sāk plaukt pumpuri. Grauž plaukstošos pumpurus un lapas. Olas dēj cigārveida lapu satinumos. Vienā satinumā iedēj 4-8 un pat vairāk olas. Izšķīlušies kāpuri grauž vīstošās satītās lapas. Vēlāk satītās lapas nobirst zemē un pieaugušie kāpuri iekūņojas augsnes virskārtā. No kūniņām iznākušās vaboles grauž bumbieru lapas un rudenī uzmeklē ziemošanas vietas
Pārziemo – vaboles augsnes virskārtā vai zemsedzē.
Ierobežošana:
- Nelielās platībās lapu satinumus var noraut un iznīcināt.
- Insekticīdu lietošana nepieciešama visai reti, bet ja nepieciešams apkaro pavasarī vaboles.

Smecernieks - līdzīgs ābeļu ziedu smecerniekam (lasīt šajā rakstā augstāk).

Bumbieru lapu blusiņas (Cacopsylla pyri)
Citi nosaukumi: Psylla pyri
Saimniekaugi – bumbieri.
Bojājumi – sūc sulu no bumbieru lapām, jaunajiem dzinumiem un augļiem. Stipras invāzijas gadījumā lapas un dzinumi pārklājas ar lipīgu medusrasu, uz kuras veidojas kvēpsarma. Šo bojājumu rezultātā lapas un dzinumi sažūst, augļaizmetņi un augļi priekšlaicīgi nobirst.
Saimnieciskā nozīme – Masveidā savairojas ļoti reti. Invāzijas pakāpe atkarīga no bumbieru šķirnes.
Bioloģija- Gadā attīstās 3-4 paaudzes. Bumbieru lapu blusiņas izlido agri pavasarī, kad gaisa temperatūra saniedz +5 oC. Pavasarī dēj olas pumpuru tuvumā. Pēc apmēram 7 dienām izšķiļas kāpuri, kas pieaug 35-40 dienās. Vasarā dēj olas lapu apakšpusē.
Pārziemo – pieaugušas lapu blusiņas uz zariem, zemsedzē.
Ierobežošana:
- Insekticīdu lietošana, parādoties pirmajiem pieaugušajiem īpatņiem.

Jāņogām, upenēm

Jāņogulāju stiklspārnis (Synanthedon tipuliformis)
Saimniekaugi –jāņogas, upenes, lazdas.
Bojājumi – kāpurs izgrauž ogu krūmu zaru serdes daļu, izveidojot brūnu vai melnu eju. Vēlāk, jūnija beigās, bojātie zari nokalst.
Saimnieciskā nozīme – bieži sastopams kaitēklis, kas savairojas masveidā.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī kāpuri turpina grauzt serdi, bet maija beigās vai jūnijā bojājuma vietā iekūņojas. Tauriņi izlido jūnija otrajā pusē un jūlijā. Olas dēj pa vienai pie ogulāja pumpuriem. Kāpurs caur pumpuru iegraužas ogu krūma zaru serdes daļā, un tur arī ziemo.
Pārziemo – dažāda vecuma kāpuri zaru serdes daļā pie krūmu pamata.
Veicina attīstību – silts, saulains laiks.
Ierobežošana:
- Sistemātiski jāizgriež bojātie, nokaltušie zari un kopā ar kāpuriem un kūniņām jāsadedzina.

Lapu koku tinējs - lasīt šajā rakstā augstāk.

Sarkanpangu laputs (Cryptomyzus ribis)
Citi nosaukumi: Capitophorus ribis
Saimniekaugi –jāņogas.
Bojājumi – sūc šūnsulu lapu apakšpusē, lapa sūkuma vietās paceļas uz augšu un deformējas, bojātās vietas virspuse kļūst sarkanbrūna.
Saimnieciskā nozīme – dažkārt savairojas masveidā. Fakultatīvi migrējoša suga.
Bioloģija- Gadā attīstās 8-10 paaudzes. Pavasarī jauno lapiņu plaukšanas laikā izšķiļas kāpuri, kas sūc sulu lapu apakšpusē. Jūnijā attīstās spārnotās mātītes, kas aizlido uz vasaras augiem, tāpēc vasaras beigās uz jāņogām laputu ir nedaudz. Septembra vidū uz jāņogām atgriežas laputis un dēj oliņas uz jāņogu zariem.
Pārziemo – olas uz jāņogu zariem.
Veicina attīstību – silts, sauss laiks.
Dabiskie ienaidnieki – ziedmuša, divpunktu mārītes kāpuri, parazītiskie plēvspārņi.
Ierobežošana:
- Nezāļu apkarošana.
- AAL lietošana pirms jāņogu ziedēšanas vai tūlīt pēc tās, ja bojāta katra 10-12 lapa.

Upeņu pumpuru ērce (Eriophyes ribis)
Citi nosaukumi: Cecidophyes ribis, Cecidophyopsis ribis
Saimniekaugi – upenes, jāņogas.
Bojājumi – bojā upeņu pumpurus. Pavasarī invadētie pumpuri veidojas lieli, apaļi un neizplaukst. Vēlāk pumpuri nobrūnē un nobirst.
Saimnieciskā nozīme –ļoti kaitīgs upenēm. Izplata mikoplazmu ierosinātu slimību – upeņu pilnziedainību.
Bioloģija- Gadā attīstās 4-5 paaudzes. Pumpuru briešanas laikā mātītes dēj olas pumpuros. Pavasarī uzbriedušos pumpuros attīstās divas paaudzes, šajā laikā pumpurā var atrast vairākus tūkstošus ērču. Upeņu ziedēšanas laikā ērces migrē uz veģetatīvajiem pumpuriem, kur attīstās vēl 2 paaudzes.
Pārziemo – pieaugušas ērces upeņu pumpuros.
Veicina attīstību – silts, sauss laiks.
Dabiskie ienaidnieki – plēsīgās ērces, spožlapsenītes, tripši.
Ierobežošana:
- Mazās platībās bojāto pumpuru savākšana un iznīcināšana pavasarī.
- Pavasarī bojāto zaru vai krūmu izgriešana un iznīcināšana.
- Vesela stādāmā materiāla izmantošana.
- AAL lietošana pirms upeņu ziedēšanas.

Jāņogulāju pumpuru kode (Incurvaria capitella)
Saimniekaugi – jāņogas, ērkšķogas, upenes.
Bojājumi – kāpuri pavasarī grauž plaukstošo pumpuru iekšienē, bet vēlāk iegraužas ogās un jaunajos dzinumos. Viens kāpurs sabojā 3-4 pumpurus.
Saimnieciskā nozīme – sastopama ik gadu un nereti savairojas masveidā.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Kāpuri pavasarī iegraužas plaukstošajos pumpuros. Maija vidū kāpuri parasti ir pieuguši un pie krūmu pamata zemsedzē iekūņojas. Tauriņi izlido jūnijā un mātītes dēj olas. Izšķīlušies kāpuri iegraužas ogās un pārtiek no sēklām , bet vēlāk uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – nepieauguši kāpuri kokonā pie krūmu pamata vai zem zaru mizas plēksnes.
Veicina attīstību – silts, saulains laiks.
Ierobežošana:
- Savlaicīga zaru izretināšana.
- Rudenī jāsavāc un jāsadedzina vecās lapas un jāuzrok rindstarpas.
- AAL lietošana nepieciešama reti. Ja iepriekšējā gadā atrasts daudz bojātu ogu, tad pavasarī tiklīdz sāk plaukt pumpuri stādījumus apstrādā ar insekticīdiem. Latvijā nav reģistrēts šāds lietojums.

Ogulāju stabiņrūsa (Cronartium ribicola)
Ierosina – sēnes (Cronartium ribicola)
Bojā –upenes, jāņogas, ērkšķogas.
Pazīmes novērojamas uz lapām.
Zudumi- izplatīta atsevišķās vietās, kur tuvumā aug Veimuta priede, Sibīrijas ciedrs u.c. ieņēmīgas priežu sugas. Ogulājiem slimība nav tik bīstama.
Simptomi –uz lapu virspuses veidojas dzeltenīgi oranži plankumi, no sākuma tie ir mazi, bet vēlāk palielinās. Lapu apakšpusē veidojas dzeltenas un oranžas pustulas, vēlāk brūni stabiņi. Spēcīgas infekcijas gadījumā lapas nobrūnē un priekšlaicīgi nobirst.
Inficētajām priedēm zari atmirst, lapas ir hlorotiskas, uz mizas izdalās sveķiem līdzīga masa, vēlāk veidoja rombveida brūces ar atmirušiem audiem vidū. Koki ar laiku aiziet bojā.
Starpsaimnieks – priedes, bet var pārziemot uz lapām.
Veicina – silts un mitrs laiks, ziedēšanas laikā.
Ierobežošana:
- Nobirušo lapu iestrādāšana augsnē;
- Nesabiezināti stādījumi, pareiza stādījumu vietas izvēle;
- Jāaudzē izturīgas šķirnes;
- Fungicīdu lietošana agri pavasarī.

Ogulāju lapu sīkplankumainība (Mycosphaerella ribis)
Citi nosaukumi: Lapu baltplankumainība, Septoria ribis, Upeņu lapu sīkplankumainība
Ierosina – sēnes (Mycosphaerella ribis)
Bojā –upenes, jāņogas, ērkšķogas.
Pazīmes novērojamas uz lapām.
Zudumi- bieži sastopama ogulāju stādījumos. Slimības rezultātā lapas masveidā sažūst un priekšlaicīgi nobirst, dzinumi bieži nokalst.
Simptomi – uz lapām izveidojas nelieli, brūni vai gaišpelēki, stūraini vēlāk saplūduši plankumi ar tumšsarkanu apmali. Plankumu vidusdaļā redzamas sīkas, tumšas piknīdas. Stipras infekcijas gadījumos lapas nobrūnē, nokalst un priekšlaicīgi nobirst, uz dzinumiem parādās gareni, nekrotiski plankumi ar gaišiem vidiem un piknīdām. Inficējas arī ogas.
Pārziemo – uz nobirušām lapām.
Veicina – palielināts mitrums, silts laiks un sabiezināti stādījumi.
Ierobežošana:
- Jāizvāc un jāiznīcina nobirušās lapas;
- Agrotehnisko pasākumu ievērošana;
- Jāiestrādā augu atliekas;
- Jāaudzē izturīgas šķirnes;
- Fungicīdu lietošana pēc ražas novākšanas vai agri pavasarī.

Ķiršiem

Kauleņkoku sausplankumainība (Wilsonomyces carpophilus)
Citi nosaukumi: Clasterosporium carpophilum, Stigmina carpophila, „cauršautās lapas”
Ierosina – sēne (Wilsonomyces carpophilus)
Bojā: ķiršus, plūmes.
Pazīmes novērojamas uz lapām, augļiem un dažreiz dzinumiem.
Zudumi- sastopama ļoti bieži, atsevišķos gadījumos var būt postīga.
Simptomi – uz lapām sākumā parādās sīki plankumi, kas vēlāk palielinās, tie ir gaišbrūni ar sarkanīgu apmali, bojātie audi strauji nekrotizējas un izkrīt, lapas plātne kļūst caurumainas. Uz jaunajiem dzinumiem sākumā parādās plankumi, vēlāk miza saplaisā un izdalās sveķi. Augļi pārklājas ar sīkiem, sarkanbrūniem, vēlāk tumšiem plankumiem, kas pārklāj visu augli. Ķiršiem augļa mīkstums atmirst līdz pat kauliņam.
Pārziemo – pumpuros un mizas plaisās.
Veicina – lietus, ilgstošs gaisa mitrums, mehāniski zaru bojājumi, sveķojošas brūces.
Ierobežošana:
- Jāizvairās no mehāniskiem zaru bojājumiem;
- Nobirušo lapu aizvākšana vai iestrādāšana augsnē;
- Regulāra bojāto zaru izgriešana, griezuma vietu nosegšana ar brūču ziedi;
- Fungicīdu pielietojums.

Ābeļu lapu pasvilnis - lasīt šajā rakstā augstāk.

Ķiršu – madaru laputis - par laputīm lasīt šajā rakstā augstāk.

Plūmēm

Kauleņkoku sausplankumainība -  lasīt šajā rakstā augstāk.

Augļu koku tīklkode -  lasīt šajā rakstā augstāk.

Laputis - par laputīm lasīt šajā rakstā augstāk.

Zāģlapseņu plūmju augļu tinējs - aprakstīts šaja rakstā.

Avenēm

Aveņu mizas plaisāšana (Didymella applanata)
Ierosina – sēnes (Didymella applanata)
Bojā –avenes.
Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā uz virszemes daļām.
Zudumi- Īpaši bīstama sarkanajām avenēm. Slimības rezultātā tiek bojāti un novājināti stublāji, kuriem krasi pazeminās ziemcietība un ražība.
Simptomi – jūnija beigās, jūlija sākumā uz jaunajiem aveņu stublājiem ap pumpuriem mehānisku bojājumu vai mizu plaisu vietās izveidoja zilgani violeti vai sarkanīgi brūni plankumi bez apmales. Plankumu vietās vēlāk attīstās sīkas, tumšas piknīdas. Uz lapu kātiem plankumi ir izplūduši, zilgani violeti, uz lapām tie veidojas brūni un nekrotiski „v” burta veidā, inficētās lapas reizēm nobirst, lapu kātiņiem paliekot piestiprinātiem pie stublāja. Inficēto augu otrā gada stublāju miza saplaisā, tie vāji plaukst un attīsta vājus augļzariņus un ogu nogatavošanās laikā parasti nokalst.
Pārziemo – inficētos, atmirušos audos.
Inficējas – ar vēja un ūdens pilienu palīdzību.
Veicina – mitrums un vējš, kaitēkļu bojājumi, sabiezināti stādījumi.
Ierobežošana:
- Jāizvēlas pareiza stādīšanas vieta – saulaina, ar labu gaisa cirkulāciju;
- Nestādīt tuvu savvaļas avenām;
- Pareiza stādījumu kopšana, slimo zaru izgriešana un iznīcināšana;
- Aizsargājoši fungicīdu smidzinājumi, ko veic agri pavasarī vai pēc ražas novākšanas.

Aveņu lapu baltplankumainība (Sphaerulina rubi)
Citi nosaukumi: Aveņu lapu sīkplankumainība, Septoria rubi
Ierosina – sēnes (Septoria rubi)
Bojā –avenes.
Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā uz virszemes daļām.
Zudumi- plaši izplatīta un postoša slimība. Slimības rezultātā lapas var priekšlaicīgi nobirt, tādējādi spēcīgi ietekmējot augu salizturību un nākamā gada ražu.
Simptomi – uz lapām attīstās sīki, dzeltenbrūni līdz brūni plankumi, vispirms tie parādās uz apakšējām lapām un izplatās uz augšu. Uz vecākajām lapām plankumi reizēm kļūst pelēki un sudraboti. Spēcīgi inficētas lapas kļūst dzeltenas, nekrotiskas un nobirst.
Pārziemo – uz bojātajām un nobirušajām lapām.
Inficējas – ar vēja un ūdens pilienu palīdzību.
Veicina – lietains laiks, rasa, nezāļainība, sabiezināti stādījumi.
Ierobežošana:
- Jāizvēlas pareiza stādīšanas vieta – saulaina, ar labu gaisa cirkulāciju;
- Nestādīt tuvu savvaļas avenām;
- Pareiza stādījumu kopšana, slimo zaru izgriešana un iznīcināšana;
- Aizsargājoši fungicīdu smidzinājumi, ko veic agri pavasarī vai pēc ražas novākšanas;
- Jāstāda izturīgas šķirnes.

Aveņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi)
Saimniekaugi – avenes, zemenes, kazenes.
Bojājumi – Imago lapās un ziedpumpuros izgrauž sīkus caurumiņus. Kāpuri pārtek no ziedpumpuru iekšējām daļām. Bojāto pumpuru ziedlapiņas neatveras, pumpuri pakāpeniski savīst un vēlāk nobirst. Ziedpumpuru kātiņš ir nedaudz aizgrauzts.
Saimnieciskā nozīme – diezgan bieži savairojas masveidā.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Ziemo pieaugušas vaboles augsnē. Pieaugušās vaboles uz zemenēm parādās maijā, bet pēc tam uz avenēm. Olas sāk dēt, kad zemenēm un avenēm izvirzījušies ziedpumpuri. Olas dēj ziedpumpuros, pēc 6-8 dienām šķiļas kāpuri. Kāpuri izgrauž ziedpumpura iekšējās daļas. Pēc 20-30 dienām kāpuri zemē nokritušajos bojātajos pumpuros iekūņojas. Jūlijā no kūniņām iznāk pieaugušie īpatņi, kas uzturas uz barības augu lapām , bet rudenī uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – vaboles augsnē.
Veicina attīstību – silts, sauss laiks.
Ierobežošana:
- Bojāto ziedpumpuru savākšana kopā ar kāpuriem un kūniņām, un iznīcināšana.
- Augsnes apstrāde rudenī un pavasarī.
- AAL lietošana, ja 1 vabole vidēji uz katra trešā auga. Lielās platībās spēcīgāk invadētas malējās rindas.

Zemenēm

Baltplankumainība (Mycosphaerella fragariae)
Ierosina – sēnes (Mycosphaerella fragariae)
Bojā – zemenes.
Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā uz lapām, lapu kātiem, ziediem un stīgām.
Zudumi- plaši izplatītas slimības, bet labi koptos stādījumos ražas zudumus nerada. Slimības rezultātā ražas zudumi var būt 12-15%.
Simptomi – uz lapām sākumā izveidojas sīki, saplūstoši, sarkanīgi brūni plankumi, vēlāk plankumu centrā kļūst pelēkbalti, ar bordo krāsas apmali. Uz pārējām bojātajām daļām tie ir gareni, brūni, vēlāk to centrālā daļa kļūst gaišāka. Pirmās slimības pazīmes parādās jūnija vidū vai jūlija sākumā, bet vairāk bojājumi novērojami pēcražas periodā. Lapas apakšpusē un augšpusē uz plankumiem attīstās gaiša apsarme.
Pārziemo – uz augu atliekām.
Veicina – inficēts stādāmais materiāls, veci, slikti kopti stādījumi, bieži nokrišņi, infekcijas avotu klātbūtne.
Ierobežošana:
- Jāaudzē izturīgas šķirnes;
- Vesela stādmateriāla izmantošana:
- Lapu nopļaušana un aizvākšana pēc ražas novākšanas;
- Zemeņu audzēšana ne ilgāk par 3 gadiem vienā vietā;
- Fungicīdu lietošana.

Brūnplankumainība (Diplocarpon earlianum)
Citi nosaukumi: Marssonina fragariae
Ierosina – sēnes (Diplocarpon earlianum)
Bojā –zemenes.
Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā uz lapām, stblājiem un stīgām.
Zudumi- plaši izplatītas slimības, bet labi koptos stādījumos ražas zudumus nerada.
Simptomi – uz lapām veidojas lieli, izplūduši, dažādas formas, sarkanbrūni plankumi, uz kuriem redzami izklaidus izvietotas sīkas, tumšas, spīdīgas konīdiju kopas. Bojātās lapas vēlāk nokalst. Plankumi uz lapu kātiem un stīgām ir sīki, nedaudz iekrituši, purpursarkanā krāsā.
Pārziemo –uz augu atliekām.
Veicina – mitri un silti laika apstākļi, temperatūra 15-20°C, infekcijas avotu klātbūtne.
Ierobežošana:
- Zemeņu stādījumu izvietošana saulainā vietā;
- Mērena laistīšana un slāpekļa mēslojuma lietošana:
- Lapu nopļaušana un aizvākšana pēc ražas novākšanas;
- Augu maiņa, zemeņu audzēšana ne ilgāk par 3 gadiem vienā vietā;
- Fungicīdu lietošana.

Aveņu ziedu smecernieks - lasīt šajā rakstā augstāk.

Zemenāju lapgrauzis (Pyrrhalta tenella)
Citi nosaukumi: Galerucella tenella
Saimniekaugi – zemenes, kārkli, alkšņi, vīgriezes un citi augi.
Bojājumi – vaboles izgrauž lapās caurumus, kāpuri uzturas lapu apakšpusē un grauž lapu parenhīnu, neskarot virsējo epidermu.
Saimnieciskā nozīme – savairojas masveidā īpaši mazos dārzos.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Aprīlī vaboles atstāj ziemošanas vietas un grauž zemeņu lapas, maijā sāk dēt olas uz lapām. Viena mātīte izdēj līdz 300 olām. Pēc 20-30 dienām izšķiļas kāpuri, kas uzturas lapu apakšpusē un intensīvi grauž lapas. Attīstījušies kāpuri iekūņojas augsnes virskārtā, jaunās vaboles izkūņojas jūlijā un ziemošanas vietas uzmeklē septembrī.
Pārziemo – ziemo vaboles augsnes virskārtā, līdz 5 cm dziļi.
Veicina attīstību – silts un sauss laiks.
Ierobežošana:
- Zemeņu ravēšana u augsnes irdināšana agri pavasarī 5 cm dziļumā.
- AAL lieto, ja pēc ogu novākšanas ir nograuzti 8-10 % lapu virsmas un kāpuri vēl turpina baroties.

Sīpoliem

Sīpolu lakstu puskode (Acrolepiopsis assectella)
Saimniekaugi –sīpolus, ķiplokus puravus.
Bojājumi –kāpuri izalo, skeletē lokus no iekšpuses, grauž lapu parenhīnu, neskarot ārējo epidermu. Sīpolu sēkliniekiem izgrauž neizplaukušās ziedkopas, pārgrauž ziedkātus. Loki dzeltē un vīst. Izgrauztās vietas kļūst gaišākas.
Saimnieciskā nozīme – masveida savairošanās novērojama reti.
Bioloģija – Gadā attīstās 3 paaudzes. Tauriņi lido vakarā vai naktī. Pavasarī pie sīpolu lakstu pamata mātītes dēj pa vienai olai, pēc 6-8 dienām izšķiļas kāpuri un iegraužas lakstu iekšpusē. Viens kāpurs sagrauž vienu loku. Pēc apmēram divām nedēļām kāpuri ir pieauguši un turpat uz barības auga iekūņojas izveidotā vārpstveida kokonā. Kūniņas attīstība ilgst līdz divām nedēļām. Pirmās paaudzes imago izlido jūnijā, otrās – jūlija vidū, bet trešās paaudzes imago- augusta beigās vai septembrī un ziemo.
Pārziemo – kūniņas vai pieauguši īpatņi. Kūniņas parasti pārziemo augu atliekās, bet pieauguši īpatņi- dažādās vairāk slēptās vietās.
Ierobežošana:
- Sīpoliem jānodrošina labi augšanas apstākļi, tos pareizi kopjot un mēslojot.
- Bojātie loki un stipri invadētie augi jāizrauj un kopā ar kāpuriem jāiznīcina.
- Nepieciešamības gadījumā kodes lidošanas vai kāpuru šķilšanās laikā var izmantot insekticīdus.

Zirņiem

Neīstā miltrasa (Peronospora viciae f. sp. pisi)
Citi nosaukumi: Peronospora pisi
Ierosina – sēnes (Peronospora viciae)
Bojā – zirņus
Pazīmes novērojamas veģetācijas laikā.
Zudumi- raža un tās kvalitāte stipri pazeminās.
Simptomi – uz lapām veidojas plaši zilganpelēki izplūduši plankumi. Lapu apakšpusē plankumu vietā attīstās violeti pelēka irdena apsarme. Slimība strauji attīstās un dažu dienu laikā pārņem lielu daļu auga virsmas.
Pārziemo –augu atliekās.
Veicina – mitras vasaras, sabiezināti sējumi.
Ierobežošana:
- Ievērojot pareizu agrotehniku-sējas laiku, izsējas normas;
- Sabalansēts mēslojums.

Galviņkāposti

Melnie krustziežu spradži (Phyllotreta atra)
Saimniekaugi – krustziežu dzimtas augi
Bojājumi – vaboles izgrauž lapās sīkus piltuvveida iedobumus. Ja spradzis savairojas masveidā, izgrauzumi saplūst kopā. Bojātajās vietās audi nodzeltē un atmirst. Kāpuri alo lapās. Bojā dīgstus un dēstus uz lauka un lecektīs.
Saimnieciskā nozīme – savairojas diezgan bieži masveidā. Sausā un siltā laikā postījumi ir lielāki.
Bioloģija- Gadā attīstās 1 paaudze. Pavasarī, tiklīdz kļūst siltāks, spradži atstāj ziemošanas vietas un uzmeklē dīgstošos krustziežus un grauž jauno augu lapiņas. Mātītes lapu apakšpusē vienkopus dēj olas. Pēc 6-12 dienām izšķiļas kāpuri, kas iegraužas lapās un tās izalo. Kāpuri ir izauguši pēc 15-30 dienām, kad tie sāk augsnes virskārtā iekūņoties. Jaunās vaboles grauž krustziežu lapas, bet vasaras beigās uzmeklē ziemošanas vietas.
Pārziemo – vaboles zem augu atliekām, augsnes virskārtā.
Ierobežošana:
- Krustziežu nezāļu iznīcināšana.
- Augu mēslošana.
- Augsnes irdināšana.
- Insekticīdu izmantošana.

Kāpostu agrā muša (Delia brassicae)
Citi nosaukumi: Delia radicum, Hylemia radicum, Krustziežu sakņu muša
Saimniekaugi – kāposti, ziedkāposti, kāļi, redīsi, rāceņi, rutki.
Bojājumi – kāpuri apgrauž saknītes, bojātie augi vīst, dzeltē un iznīkst. Bīstamāki ir pirmās paaudzes bojājumi, kad augi ir mazi.
Saimnieciskā nozīme – visbīstamākais krustziežu kaitēklis. Nelielos dārziņos, tā sastopama diezgan bieži, bet dažreiz masveidā savairojas arī lielākos sējumos un stādījumos.
Bioloģija- Gadā attīstās 2-3 paaudzes. Pavasarī tiklīdz kļūst silts laiks, kāpuri iekūņojas. Imago izlido maija otrajā pusē vai jūnijā. Mušas uzturas uz ziedošiem augiem un apmēram pēc nedēļas krustziežu stublāja tuvumā augsnes virskārtā vai uz augsnes nelielās grupās dēj olas. Viena mātīte izdēj 100-150 olu, no kurām pēc 5-8 dienām izšķiļas kāpuri. Kāpuri grauž sakņu ārējos audus, vēlāk iegraužas sakņu iekšienē. Pieauguši kāpuri iekūņojas augsnē un jūlijā no kūniņām iznāk pieaugušas mušas un turpinās otrās un trešās paaudzes attīstība. Augsnē pupārijos ziemo otrās vai trešās paaudzes kāpuri.
Pārziemo – kāpuri pupārijos augsnē.
Dabiskie ienaidnieki – panglapsenes, parazītlapsene, īsspārņi, skrejvaboles.
Ierobežošana:
- Augsekas ievērošana (it sevišķi audzējot lielās platībās).
- Dzelteno līmes vairogu izmantošana.
- Nezāļu iznīcināšana.
- Insekticīdu izmantošana mušu lidošanas laikā īsi pirms olu dēšanas.

Atbildēt