Biešu dažādība

Pēc biešu ēšanas cilvēkus var iedalīt divās grupās – tādos, kuriem tās garšo un kuri novērtē šo sakņu labās īpašības, un tādos, kuriem netīk ne bietes garša, ne traki krāsojošā sula. Lai nu kā, bietes tomēr ir jāaudzē, jo latviešu virtuve bez tām nav iedomājama.

Turpināt lasīt

Ražas novērtējums

Kad uzsnidzis pirmais sniegs, vairs nav šaubu par ziemas iestāšanos. Laiks nobaudīt vasarā izaudzētos augļus un citus labumus. Vienmēr bijis aktuāls jautājums, kāds ir piemērotākais uzglabāšanas veids, kuru no daudzajām konservēšanas receptēm izvēlēties. Atbilde rodama ieziemotos gardumus nogaršojot.

Saldēti āboli – garšo līdzīgi kā kaltēti, bet sagatavošana aizņem mazāk laika;

Saldētas zemenes – ieteicams pievienot pavisam nedaudz cukuru, jo saldējot pat vissaldākās ogas kļust nedaudz skābas. Lielas ogas garšos labāk, ja būs sagrieztas, piemēram 4 daļās;

Saldēti saldie ķirši – būs nedaudz skābāki kā svaigi, bet garša daudz nemainās; Turpināt lasīt

Selerijas – vērtīgas un iecienītas

Spītējot salam, pat bēlu rudenī dobē vēl aizvien zaļo selerijas. Šo veselībai noderīgo garšaugu ieteicams audzēt katrā dārzā.

Vispazīstamākās un biežāk audzētas tiek trīs veidu selerijas: sakņu, kātu un lapu.

Sakņu selerijas veido lielas, 0.5-1kg smagas, apaļas vai nedaudz saplacinātas formas gaļīgas saknes. To apakšējā daļā veidojas daudz saknīšu. Sliktas agrotehnikas apstākļos vai vecām šķirnēm, kuru sēklaudzēšanas darbs vairs netiek veikts pietiekami rūpīgi, saknes var attīstīties arī seleriju bumbas sānos. Sakņu seleriju lapas ir tumši zaļas, spīdīgas, kāti – riboti, ar dobu vidi. Uzturā var lietot arī lapas un kātus. Turpināt lasīt

Puķuzirņu smarža katrā dobē

Puķzirņu dobe vienmēr ir kā pārsteigums – dzidrā vasaras rītā izej dārzā, un, re – vijīgajās stīgāssasēdis bars raibu raibo ziedu taureņu! Zīda maigumā pieglaužas puķzirņu aromāts, priecīgi lokojas vītņu sprodziņas. Ne velti reiz valdījis uzskats, ka šie ziedi sekmē cilvēku labklājību un stiprina dzīvotgribu. Turpināt lasīt

Kāpēc kokiem nobirst lapas?

Lapu nomešana ir veids, kā augi pielāgojas, lai varētu pārciest nelabvēlīgus vides apstākļus. Mūsu platuma grādos tas galvenokārt ir sals, kas iestājas, tuvojoties ziemai. Tad no sasalušās zemes augs vairs nespēj uzņemt ūdeni. Lapas ir svarīgākais orgāns, ar kura palīdzību augs no augsnes ceļ uz augšu ūdeni. Var teikt, ka lapas ir galvenais ūdens virzītājspēks, jo tās ir pilnas ar mazām porām, tā saucamajām atvārsnītēm, caur kurām augs ūdeni iztvaiko jeb transpirē. Transpirācija tad arī ir svarīgākais process, kas nodrošina ūdens staba celšanos uz augšu. Kopā ar ūdeni augā pārvietojas izšķīdušās minerālvielas, kas ir svarīgas augšanas procesam. Kad lapas nokrīt, plūsma apstājas gandrīz pilnībā. Taču lapkritis augam nenodara arī nekādu kaitējumu, jo augam pietiekamā daudzumā fotosintēzei nepieciešamā gaisma mūsu zemē nodrošināta jau augustā. Dienas kļūst īsākas, naktis – garākas. Tas ir svarīgākais signāls, kas nosaka lapkriša sākšanos. Turpināt lasīt

Dāliju audzēšana grieztajiem ziediem

Patreiz dāliju audzētājiem ir pats skaistākais laiks, bet arī darbiem bagātākais. Vienlaikus dāliju ziedēšana ir sasniegusi kulmināciju un audzētāji seko līdzi laika prognozēm (salna skaistumu momentā var pārtraukt), kā arī jāsāk domāt par gumu vākšanu, šķirošanu un ieziemošanu.

Uzskatīts, ka Latvijā ir aptuveni 10 nopietnu dāliju selekcionāru un viens no līderiem ir Aivars Baroniņš, kura 2008. gadā sarakstītā Lauku Avīzes Tematiskā Avīze “Dālijas” izmantota šī raksta tapšanā. Turpināt lasīt